Pesticīdu palīgvielas ir palīgvielas, ko pievieno pesticīdu preparātu apstrādes vai lietošanas laikā, lai uzlabotu to fizikāli ķīmiskās īpašības, pazīstamas arī kā pesticīdu piedevas. Lai gan pašiem palīgvielām parasti ir maza vai nekāda bioloģiskā aktivitāte, tās var būtiski ietekmēt kaitēkļu apkarošanas efektivitāti. Līdz ar pesticīdu palīgvielu plašu lietošanu un attīstību to klāsts ir turpinājis paplašināties, padarot pareizā palīgvielas izvēli par otro lielāko izaicinājumu lauksaimniekiem pēc paša pesticīda izvēles.
1.Palīgvielas, kas veicina aktīvo vielu dispersiju
· Pildvielas un nesējvielas
Tie ir inerti cieti minerāli, augu izcelsmes vai sintētiski materiāli, ko pievieno cieto pesticīdu preparātu apstrādes laikā, lai pielāgotu gala produkta koncentrāciju vai uzlabotu tā fizikālo stāvokli. Pildvielas tiek izmantotas, lai atšķaidītu aktīvo vielu un uzlabotu tās dispersiju, savukārt nesējvielas kalpo arī efektīvo komponentu adsorbcijai vai pārnēsāšanai. Bieži sastopami piemēri ir māls, diatomīts, kaolīns un keramikas māls.
Pildvielas parasti ir neitrālas neorganiskas vielas, piemēram, māls, keramikas māls, kaolīns, diatomīts, pirofilīts un talks. To galvenās funkcijas ir aktīvās vielas atšķaidīšana un adsorbcija. Tās galvenokārt izmanto pulveru, mitrināmu pulveru, granulu un ūdenī disperģējamu granulu ražošanā. Pašlaik populārākās pesticīdu un mēslošanas līdzekļu kombinācijas (jeb “medicīniskie mēslošanas līdzekļi”) izmanto mēslošanas līdzekļus kā pesticīdu nesējus, integrējot abus, lai panāktu vienotu pielietojumu.
Pārvadātāji ne tikai atšķaida aktīvo vielu, bet arī palīdz to adsorbēt, spēlējot izšķirošu lomu preparāta stabilitātē.
·Šķīdinātāji
Organiskās vielas, ko izmanto pesticīdu aktīvo sastāvdaļu izšķīdināšanai un atšķaidīšanai, atvieglojot to apstrādi un lietošanu. Izplatītākie šķīdinātāji ir ksilols, toluols, benzols, metanols un petrolēteris. Tos galvenokārt izmanto emulģējamo koncentrātu (EK) formulēšanā. Galvenās prasības ietver spēcīgu šķīdināšanas spēju, zemu toksicitāti, augstu uzliesmošanas temperatūru, neuzliesmojamību, zemas izmaksas un plašu pieejamību.
·Emulgatori
Virsmaktīvās vielas, kas stabilizē viena nešķīstoša šķidruma (piemēram, eļļas) dispersiju citā (piemēram, ūdenī) sīku pilienu veidā, veidojot necaurspīdīgu vai daļēji necaurspīdīgu emulsiju. Tos sauc par emulgatoriem. Bieži sastopami piemēri ir uz polioksietilēna bāzes veidoti esteri vai ēteri (piemēram, rīcineļļas polioksietilēna ēteris, alkilfenola polietilēna ēteris), tītara sarkanā eļļa un nātrija dilaurāta diglicerīds. Tos plaši izmanto emulģējamos koncentrātos, ūdens emulsijas formulējumos un mikroemulsijās.
·Disperģētāji
Virsmaktīvās vielas, ko izmanto pesticīdu preparātos, lai novērstu cieto daļiņu agregāciju cietvielu-šķidruma dispersijas sistēmās, nodrošinot to ilgstošu vienmērīgu suspensiju šķidrumos. Piemēri ir nātrija lignosulfonāts un NNO. Tās galvenokārt izmanto mitrināmu pulveru, ūdenī disperģējamu granulu un ūdens suspensiju ražošanā.
Publicēšanas laiks: 2025. gada 15. oktobris